Paulēni (Valmiera)

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 7. kārta (14.05.26)

Map/area: Paulēni (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.3 km 13 kp - 45:01 - 4/8

Šis šķiet ir visgarlaicīgākais orientēšanās apvidus Valmierā. Mežs jau skaists, bet tik daudz taku un izcirtumu, ka te orientēšanās vienkārši pārvēršas par krosu. Man pret skrējējiem šeit nav ko likt pretī. Atliek sacensties ar sevi un jacenšās nepārcensties, jo dažviet ir arī mazliet jāorientējas. Piemēram, 10. kp bija pilnīgā nekurienē, vienkārši jāmauc punktam pa pieri. Bet uz 11. kp kļūdījos, jo no paraugkartes nebiju pārzīmējis jaunos izcirtumus. Tajā etapā izcirtums bija izzāģēts vēl garāks, tāpēc kļūdaini novirzījos grāvim pa kreisi, un tad vienkārši paskraidīju pa abiem krastiem šurpu turpu, līdz trāpīju uz punkta akmens. Pārējā distance tikai skriešana, izvēlies taku vai virzienu un tik skrien.

Vestiena (Madona)

 

Category: Latvijas Čempionāts garajā distancē 2026 (09.05.26)

Map/area: Vestiena (Madona)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

9.5 km 17 kp - 1:43:11 - 17/20

Tiku pie rūgtas mācības. Un kur? Latvijas čempī! Pavisam vienkāršs ieteikums - pirms skriešanas neēdiet auzu putru ar melleņu ievārījumu. Vienmēr biju ēdis ar medu, bet šorīt nezinu kāpēc saēdos melleņu zapti. Uhh kas tā bija pa kļūdu! Garā distance izaicinoši superīga, atliek tik skriet un baudīt, bet man pirms 6. kp tā sagrieza vēderu, ka no baudīšanas vairs nekā. Grūti skriet, ja vēders visu laiku burbuļo un pie pakaļas mīna, kura jebkurā brīdī var sprāgt. Ar šādām sajūtām veicu 2/3 distanci un sākot no 8. kp vairāk gāju nekā skrēju.

Distanci iesāku brutāli, jo uz 1. kp devos pa līniju un nenojautu, ka tā grava ir tik dziļa. Ok, no šādām vietām jāizvairās. Tāpēc uz 2. kp uzreiz skrēju apkārt dziļajai gravai, lai punkta neizteikto ielociņu paņemtu no otras puses. Pie punkta satiku Sandi no Siguldas un nodomāju, ka viņš skrien M40 distanci, tāpēc pat neapsvēru domu par sadarbību. Izrādās gan ka viņš arī skrēja M45 un bija pamatīgi kļūdījies uz pirmajiem punktiem, tāpēc biju panācis bijušo Surikatu pa 6 minūtēm. Uz 3. kp pirmais garais etaps, kurā gan daudz variantus nesaskatīju. Caur izcirtumu jāvirzās tik uz lielo gravu un tad jau tik jāmeklē pareizo ieloku. Sanāca diezgan labi, ko nevar teikt par nākamajiem 2 etapiem. Uz 4. kp, izvairoties no vēl vienas graviņas, izmetu pārāk lielu loku. Nav pierasts skriet 5 metru horizontālēs kartē, tāpēc ne vienmēr izdodas novērtēt, cik dziļa tā grava būs dabā. Uz 5. kp parasta un prasta virziena kļūda, neprecīzi izejot no 4. kp. Uz 6. kp obligāti jāapmeklē dzirdināšanas punkts, no kura var izvēlēties ceļus, pa kuriem turpināt etapu. No labās puses vienkāršāka pieeja punktam, tāpēc izvēlos labo variantu. Skrienot pa ceļu, sākās pirmās vēdera problēmas. Želeju vēl nebiju iedzēris, tikko izdzertā ūdens glāze cerams arī nebija pie vainas, tātad brokastīs kaut kas nelāgs apēsts. Cerēju ar pāris ''gāzītēm'' šo problēmu atrisināt, bet vēders ir tā sagriezies, ka pirms punkta gribot negribot jāpāriet uz soļiem. Pie 6. kp sanāca pavadīt vēl kādas liekas 30 sekundes. Kāda dāma prasīja, lai parādu kur atrodamies. Savā kartē zinu, bet viņas kartē nevaru atrast šo vietu. Atceroties kā Kurzemes pavasarī pametu divus nosalušos puikas šādā pat situācijā, šoreiz nevarēju tā darīt. Pusminūte zaudēta, bet atradu viņas kartē manu 6. kp (diezgan tālu no viņas punkta). Uz 7. kp gāju un domāju, šī ir pēdējā iespēja izstāties, jo tik tuvu finišam vairs nebūšu. Bet ja nu pāriet tās sāpes vēderā, tāpēc jāturpina. Atzīmējoties 7. kp kopā ar Mārtiņu no M50 grupas, mazliet pastāvējām, lai izdomātu kā veikt garo etapu. 

Beidzot kārtīgs garais etaps, dēļ kā mēs mīlam orientēšanās sportu. Vairāk kā 2 kilometru garš! Ir variants skriet pa ceļiem caur startu. Mārtiņam tieši tāds pats etaps pāri kartei un viņš saka, ka skries pa taino. Nu labi, sekoju Godiņam. Līdz purvainajam izcirtumam izturēju līdzi Mārtiņam, kamēr vēders atkal lika pāriet uz soļiem. Izlienot cauri pirmajai gravai, mani panāca Valdis no Siguldas, kurš startēja 3 minūtes aiz manis. Tad nu atlikušo etapu līdz 8. kp veicām kopā. Šur tur gājām, šur tur skrējām, un šur tur arī peldējām, nesaprotot kur kartē esam, bet ātrāk vai lēnāk izcirtums pirms 8. kp bija jāsasniedz. Pirms punkta man nācās laist Valdi prom, jo bija sajūta, ka nu gan ir bikses jāvelk nost. Bet nekā. Un tas ir visstulbākais, kad šķiet tūliņ būs, bet ir tikai kārtīgs pērkons biksēs. Paskriet ar šādām sajūtām ir nereāli, gan jau katrs to ir kādreiz piedzīvojis. Kā ir tā ir, turpinam meklēt tos oranžbaltos. Vispirms gan milzīgs paldies Aigaram par šo garo etapu uz 8. kp. Grūti tā tagad atcerēties, bet šķiet šis bija garākais etaps, kādu Latvijā esmu veicis. Atceros, ka Jukolā 1. etapā uz 1. kp skrēju aptuveni 3,5 km garu etapu. Tagad skatoties kartē, vislabākais variants būtu bijis aizskriet pa ceļu līdz dzirdināšanas punktam, kur padzēros pēc 5. kp, tad pa kontūrstigu līdz ceļam aiz izcirtuma, un tad jau beigās pa mazajiem mežizstrādes ceļiem uz lielo izcirtumu pirms punkta. Etapā uz 9. kp beidzot izsūcu līdzpaņemto želeju, padzēros ūdeni un pamatīgi izbesījos gravās. Nu jau bija klāt arī fizisks sagurums, jo pat ejot apvidus ir fiziski smags. Etaps uz 10. kp paliks atmiņā ar nu jau ierasto Malankova mākslas darbu. Bet tas viņa zīmēšanas stils jau ir atkosts, jāorientējas pēc reljefa. Kartē iezīmētās kontūras un veģetāciju maiņas no gaiši zaļa uz tumšāku vai dzltenāku vietām ir tikai lieka informācija kartē, jo dabā izskatās pavisam savādāk. Jo lēnāk pārvietojies distancē, jo labāk redzi šādas neprecizitātes. Ātri skrienot, varbūt pat nevar pamanīt šīs neprecizitātes, un tad var gadīties kāda kļūda, orientējoties pēc zaļās vai dzeltenās krāsas. Visdrošāk ir orientēties pēc brūnās un arī zilās krāsas. Īsie etapi uz 11. 12. un 13. kp tika godīgi nosoļoti, lai vēders vismaz saņemās pēdējam cēlienam pirms finiša. Uz 14. kp pa ceļu un izcirtuma malu skrēju, bet pirms punkta atkal jāpāriet soļos. Pirms punkta mani noķēra Vaļera un Gača. Ok, jāsakož zobi un vismaz līdz 15. kp paskries ar viņiem. Pēdējie 2 kontrolpunkti salīdzinoši vienkārši, tāpēc tādā pussolī imitēju skriešanu un finišā nonācu, kā Kārlis Eiduks teiktu, fiziski iztukšots bet milzīgi piepildīts. 

1 stundu un 43 minūtes nav fiziski viegli cīnīties apvidū, bet gandarījums par pieveiktu garo distanci ir labais, jo nemaz tik bieži nesanāk veikt šādas klasiskas garās orientēšanās distances. Vēdera problēmu dēļ kādas 10 minūtes varētu nomest un rezultātos būtu pāris vietas aiz Valda, jo mežā temps mums bija visai līdzīgs. Tādas īstas kļūdas bija uz 4. un 5. kp, katra pa aptuveni pusminūtei, bet pārējos punktus paņēmu tieši tā kā biju plānojis distances laikā. Līdz Jukolai vēl mēnesis, fiziski jau neko vairāk neuzkačāšu, bet nu pie ēšanas gan japiedomā, nevar ēst ko pagadās. Labāk lai distancē ir vieglas kājas nevis smags vēders. Vakarā bija vēl plāns aizlaist uz netālajām Pļaviņām noskriet piecīti jeb tādu labu recovery skrējienu, bet vēders joprojām streikoja pat mašīnā sēžot, un izrādās nav man vairs tīru kreklu līdzi, jo aizmirsu paņemt līdzi Burkānciema kreklu, tāpēc mežā nācās doties ar pilsētas kreklu. Pļaviņu piecītis jāatstāj citai reizei un pa Ērgļu rallija ceļiem jādodas mājā.

Mazsalaca

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 6. kārta (07.05.26)

Map/area: Mazsalaca

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.4 km 17 kp - 50:27 - 3/5

Katru gadu vismaz viena Magnēta kārta notiek Mazsalacas Skaņākalna dabas parkā, tāpēc mežs visai pazīstams, un praktiski visas kontrolpunktu vietas jau zināmas un iepriekš izskrietas. Bet šādi tādi pārsteigumi jau tomēr bija. Pirmie 4 kontrolpunkti bija muižas parkā, kurā šķiet iepriekš biju skrējis tikai Fizkultūre stundas skrējienā. Orientēšanās tur parkā vienkārša, tāpēc tāda laba iesildīšanās pirms meža punktiem. 5. kp rajons nekad nav paticis, nesaprotu ko tur Malankovs ir uzzīmējis un ko nav uzzīmējis. Tālāk sekoja vairāki etapi, kur jāatmetās pret kādu izteiktu orientieri (grāvi, stigu, taku) un tad tik precīzi jānoorientējas. Uz 11. kp devos pa kartē neiezīmēto slēpošanas taku, uz kuras šovakar vislielākais pārsteigums. Takas vidū milzīga čupa! Tā runā, ka to tur lācis atstājis. Vēlāk uzzināju, ka tik tiešām šeit esot manīts lācis. Tieši vakar kaut kur lasīju, ka Latvijā nu jau esot apmēram 190 lāču. Es pat nezinu ko darītu, ja nāktos sastapt to zvēru, bet pagaidām nav dzirdēts, ka kāds orientierists būtu mežā saticis lāci. Uz 12. kp devos gar nezvēra Velna alu, bet uz 13. kp zaudēju visai daudz laiku, cīnoties pa Salacas nogāzi. Arī pie 15. kp grūti saprast, kas kartē ir zīmēts, bet bariņā ar Andu, Noru, Baibu, Rebeku un Dainu atradām to punktu. Uz 16. kp varēja kārtīgi izlocīt kājas pa asfaltēto meža ceļu. Tā aizrāvos ar skriešanu, ka mežā ielecu pie pirmā ceļa līkuma. Cīnoties caur zaļo, Anda ar Rebeku un Dainu mani pat apdzina, jo no ceļa uz punktu devās nākamajā līkumā. Līdz finišam tā arī viņas nenoķēru. Kā vienmēr Mazsalacā feins krosiņš, tik kaut kā baigi netīras beigas sanāca. Sākot ar 13. kp visus beigu punktus ņēmu ļoti nepārliecinoši. Vai nu biju piekusis jau, jo pēdējā laikā ļoti maz skrienu, vai nu jau taupījos Latvijas Čempionātam garajā distancē.

Ķeņģupīte (Valmiera)

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 5. kārta (30.04.26)

Map/area: Ķeņģupīte (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

4.6 km 18 kp - 46:42 - 3/8

Šovakar sanāca ļoti interesants piedzīvojums. Mežs pie Abula, protams, ļoti pazīstams, bet šoreiz diezgan neskrienams. Līga distanci bija saplānojusi pa visām šīs kartes izaicinošākajām vietām. Jau uz 1. kp Abula stāvie krasti, kurus nācās atstrādāt augšā lejā līdz pat 5. kp. Tālāk sekoja fiziski mazliet vieglāks etaps uz 6. kp, bet uz 7. kp kļūdījos ar ceļa izvēli. Vajadzēja skriet apkārt, bet es izvēlējos lauzties caur gravu. Cīņā ar kritušajiem kokiem pat saplēsu bikses. Baltajā mežā no 8. līdz 11. kp darbs ar kompasu, kurš gan neklausīja šovakar, tāpēc visai līki tie ceļi starp punktiem. 12. un 13. kp uz atmiņu, jo taka gar Abulu ir skrieta neskaitāmas reizes. Uz 14. kp neliela cīņa arī ar Ķeņģupītes gravu, bet uz 15. kp tāds garāks pārskrējiens uz distances neskrienamo beigu daļu. Ne uz, ne no 16. kp skriešana nekāda. Vispirms jācīnās izcirtumā ar nozāģētajiem kārkliem, kuri pa visu zemi un to sprunguļi atstāti tā, ka visai viegli var arī uzdurties. Vienā brīdī tomēr sapinos un nogāzos. Atlika tik nopriecāties, ka neuzdūros uz neviena no tiem kātiem. Zaļais punkta rajonā tikai laužams, labi ka punkts pie izteikti liela koka. Pašās distances beigās neliels krosiņš no 17. kp līdz finišam caur 18. kp. Finišā instinktīvi ar pirkstu vēlos apstādināt laiku pulkstenī. Bet... pulksteņa nemaz vairs nav uz rokas. Neliels šoks. Kurā brīdī to esmu pazaudējis!? Paķēru no mašīnas telefonu, ar domu, ka varbūt ar Bluetooth varēs savienot un kaut kur mežā atrast to pulksteni. Jāiet visa distance pretējā virzienā vēlreiz. Aizgāju līdz 17. kp, bet sapratu, ka tas tak ir nereāli. Nereāli būtu atrast pulksteni 16. kp džungļos. Un jāatceras jau tieši caur kuriem krūmiem skrēju. Nu neko, jāsamierinās, pulkstenis ir pazaudēts.

Mājā mazgājoties dušā, pamanīju ka uz rokas ir baigā rēta. Atceros kā nokritu izcirtumā pirms 16. kp un iespējams tieši tur norāvu no rokas pulksteni. Nākamajā rītā devos uz to vietu meklēt, jo aptuveni atceros kur nomaucos. Ja nebūs tur, tad apstaigāšu vēl pāris vietas distancē, kur cīņā ar krūmiem varētu noraut pulksteni. Ir labas ziņas un ir sliktas ziņas. Pulksteni izdevās atrast zālē starp kārkliem, tieši tur kur nopriecājos, ka neuzdūros uz kātiem. Bet trieciens ir bijis tāds, ka ar robu ir pārrauta pulksteņa siksniņa, un tagad jāmeklē kur nopirkt jaunu. Atziņa. Tātad pēc orientēšanās distances ir jāatceras kurā vietā nokriti vai kur saplēsi bikses vai kur saskrāpēji rokas, nevis kur atradi kontrolpunktus.

Rempi (Jaunpiebalga)

 

Category: Aronas Kauss 2026 2. diena (26.04.26)

Map/area: Rempi (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

7.6 km 22 kp - 1:21:14 - 15/16

Pēdējā laikā neko garāku par piecīti neesmu skrējis, tāpēc tie 7.6 km šķiet būs daudz. Braucot pa sev tik zināmo ceļu uz Jaunpiebalgu (3 gadus mācījos Rankā), apēdu gan banānu, gan kanēļmaizīti, gan šokolādi, un pat enerģijas bundžiņu izrāvu. Un distancē paķēru līdzi želeju, jo nojaušu ka vismaz 70 minūtes cīnīšos šodien. Tā ka cukuram vajadzētu pietikt. Kājas arī jūtas normāli. Un pats galvenais - sacensības nav atceltas dēļ vētrai līdzīgā vēja. Piemēram, Cēsis - Valmiera MTB reisu atcēla. Pirms starta mēģināju uzmundrināt Kristapu, kurš šodien mani ķer pa 3 minūtēm un kuram šodien jāiztur spiediens (jānotur līderpozīcija). Distanci sāku pārliecinoši. Etapā uz 1. kp atpazinu vakardienas apvidu, kur sanāca skriet no 3. uz 4. kp, tāpēc vizuāli jau bija skaidrs aiz kura kalna būs punkts. Arī 2. kp etaps pārklājās ar vakardienu, tikai pretējā virzienā. Bet uz 3. kp gan radās problēmas. Problēmas dēļ kartes. Paļāvos, ka punkta rajonā būs izteiktas kontūras dažādām veģetācijām, bet dabā tur bija viens liels aizaudzis izcirtums, kuram vispār nevarēja noteikt kurā brīdī tumši zaļais pāriet uz gaiši zaļo, un kurā brīdī pat ir dzeltens. Nācās paļauties uz reljefu, par kura attēlojumu gan sūdzību nav. 

Starp citu, kā pēc tam dzirdēju, daudziem konkurentiem problēmas bija sagādājis 1. kp, jo paļāvušies uz jaunaudzes kontūrām pie punkta. Arī tur dabā bijis savādāk. Es vakar uz 6. kp piefiksēju neiezīmētu izteiktu kontūru starp diviem pilnīgi dažādiem meža tipiem. Saprotams, ja karti zīmē ziemā vai agrā pavasarī, tad tās veģetācijas var izskatīties savādāk. Bet visu cieņu Ļoņam par šīm sarežģītajām kartēm, un kā sacīt jāsaka, visdrošāk ir orientēties pēc reljefa.

Atpakaļ pie distances. Uz 4. kp šodienas vienīgais garais etaps. Izlēmu doties pa līniju, jo tam zaļajam lauzos cauri jau vakar, pēc tam droša piesaiste stiga un pašās beigās tā droši pa mazo taciņu no ceļa. Uz 5. kp mazliet pazuda virziens purvā, bet uz 6. kp galīgi pazuda virziens, jo mērķēju uz ceļu pa labi, bet iznācu uz otra ceļa pa kreisi. 7. un 8. kp pa skaistu priežu silu, bet uz 9. kp devos pa lielo ceļu. Mežā bauda ir, bet jaudas nav. Pats to ik pa laikam sajūtu, ka nav tas solis diez ko jaudīgs apvidū, un ja ieskatās splitos, tad tiešām esmu ļoti lēns salīdzinājumā ar konkurentiem. Daudzviet vienkārši zaudēju uz kāju nevis kļūdām. Tāpēc pirms 9. kp izlemju iekapāt enerģijas želeju, jo pēc tam sekos dzirdināšanas punkts, kur varēs uzšaut vēl ūdeni pa virsu. Tā 9. kp bedre gan nemaz tik viegli nenāca zaļajā, bet lēnīgā solī un grozot galvu uz visām pusēm, trāpīju labi punktā. Sekoja dzirdināšanas punkts, kurā kundzīte piedāvāja tēju. Siltu tēju nevis ūdeni. Nu labi, ārā visai auksts tas vējš, iedzers ar to tēju. Ui kas tā bija pa kļūdu! Dodoties tālāk uz 10. kp, gandrīz apvēmos. Želeja ar silto tēju nebija laba kombinācija. Cīnoties ar sevi, lai noturētu sevī pirms brīža uzņemtās vielas, pazaudēju koncentrēšanos un uz 11. kp totāli aizpeldēju. Nonācu pie kontrolpunkta nr. 52, kurš bija mans 12. kp. Labi ka tā, jo biju gatavs 11. kp meklēt pavisam citā virzienā. 3 minūtes pazaudētas uz 11. kp, nezaudējot saturu sevī. 12. un 13. kp paņēmu pa fikso, arī 14. kp visai steidzīgi, bet uz 15. kp sasteidzu. Skriets ir precīzi stundu, kas jau ir ilgākais skrējiens šomēnes, kartes lasīšanā atslābu, kompasa bultai nenoticēju un bams, attapos pie cita purva. Neliels loks pa rajonu un vēl vienas 3 minūtes zaudētas uz visai vienkāršu punktu. Etapā uz 16. kp mani panāca Kaspars, ar kuru mežā šķiet saskrienos katrā Latvijas kausa posmā. Viņam, protams, solis jaudīgāks, bet līdz 18. kp man izdevās iekrampēties. Nez kurā brīdī mani Kristaps apdzina!? Distances beigās es burtiski noslīku. 

Tie šķidrie purvi manus 95 kilogramus galīgi negribēja turēt. Ja uz 19. kp vēl kaut cik skrēju, tad uz 20. un 21. kp katrs solis grima arvien dziļāk. Kā ruksis ņēmos tur, kamēr tiku atpakaļ uz sauszemes uz pēdējo 22. kp. Visas atlikušās jaudas paliekas arī atstāju tajos purvos, tāpēc finišs ļoti slābans. 81 minūti cīnījos ar šo saīsināto garo distanci. Pēdējais nepaliku, bet lepoties nav ar ko, un vienu ''piebaldzēnu'' pēc finiša Piebalgā tā īsti nemaz neesmu pelnījis.

Tagad pārdomas, vai pieteikties uz Latvijas Čempionātu garajā distancē. Jo šodien uzskatāmi redzēju, ka nav man jaudas apvidū. Pa ielām un ceļiem varu skriet sakarīgā tempā, kā tieku mežā, tā paliek tikai bauda bez jaudas.

Rempi (Jaunpiebalga)

 

Category: Aronas Kauss 2026 1. diena (25.04.26)

Map/area: Rempi (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

4.6 km 19 kp - 46:13 - 10/14

Uz Aronas Kausu pieteicos pēdējā brīdī, jo šajā nedēļas nogalē solīja negantu ziemeļu vēju un pat sniegu. Tā kā esmu salīgs, tad ilgi šaubījos vai gribu braukt uz Piebalgu. Bet nu patīk man tas hobijs, un precīzi 14:00 sestdienas pēcpusdienā stājos uz starta AK 1. dienas distancei. Pirmos divus kontrolpunktus paņēmu prātīgi un precīzi, bet uz 3. kp jau sāku ''peldēt''. Labi, ka nepazuda kontakts ar karti, un ne gluži kā plānots, bet punktā nonācu salīdzinoši veiksmīgi. Tālāk sekoja pāris kompasa etapi bez lielām problēmām. Kaut gan uz 6. kp nepatika, ka kartē nebija iezīmēta izteikta kontūra. Uz 7. kp gan pieļāvu diezgan tizlu kļūdu, vienkārši tālumā ieraudzīju kontrolpunktu, uz kuru arī devos, kartē neskatoties. Protams, tas nebija manējais. Uz manējo vajadzēja skriet pa ceļu, bet es te cīnos pa reljefu. Izlaužoties cauri zaļajam uz 8. kp, pie punkta mani panāca Viesturs. 9. un 10. kp uzticēju viņam, bet uz 11. kp paša spēkiem. Etaps uz 12. kp gar mazo upīti šodien bija visneskrienamākais, tāpēc uz 13. kp izvēlējos skriet apkārt pa ceļu nevis pa līniju, kurai sākums būtu gar šo pašu upīti. Diemžēl sanāca ne šis ne tas. Pusetapā pārdomāju un atgriezos pie līnijas. Tā nevar mainīt savu izvēli, ja skrien tad skrien apkārt, ja ej tad ej pa līniju. Man sanāca kaut kāds S variants līnijai pa abām pusēm. Pie 14. kp mani Kaspars aizvilka kļūdā, tā ka gandrīz jau attapāmies pie 15. kp, bet 15. kp bedrē ielecu kopā ar šodienas līderi Kristapu. Tad nu 16. un 17. kp paņēmu līderu cīņas fonā, jo šie abi šodien finišēja pirmajās divās vietās. 18. un 19. kp vairs tikai skriešanas vaina, nekāda bauda tikai jauda. Es finišēju ar 10. rezultātu. Pāris minūtes varētu atmest dēļ kļūdām, bet vietu izteiksmē tas neko daudz nemainītu. Atēnošana. Tā šķiet mežkopji to sauc. Man ir bail ar savām trauslajām potītēm lēkāt pa tiem zariem. Grūti paskriet ātrāk, ja visu laiku jāskatās kur kāju liec. Bet distance bija kolosāla. Tipiska vidējā distance ar īsiem etapiem, virzienu maiņu un intensīvu kartes lasīšanu.

p.s. Jāapsveic Kristaps ar pirmo uzvaru Latvijas Kausa posmā!

Strenči D

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 4. kārta (23.04.26)

Map/area: Strenči D

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.2 km 16 kp - 46:40 - 3/5

Interesanti orientēties jaunā apvidū, kurā iepriekš nav skriets. Skatoties kartē, apvidus neizskatās patīkams, bet dabā (pavasarī) nemaz tik slikts nebija. Kaut gan pie 1. kp jau sanāca pārvarēt kritalas, un jau nodomāju, ka nekas baudāms šovakar nebūs. Mežs tiešām bija pilns ar kritušajiem kokiem, ne pa velti karte ar zaļām strīpām, bet visur bija iespēja apskriet trakākās vietas. Uz 4. kp nācās pabrīnīties par sevi. Baltajā mežā galīgi neprecīzs virziens. Laikam sen neesmu kompasu izmantojis. Tālāk sekoja pāris krosa etapiņi, kuros sapratu, ka galīgi neskrienas šovakar, un tieši tāpēc uz 8. kp izlēmu doties pa taisno. Nav vērts skriet apkārt, ja nevari paskriet. Etapu veicu kā plānots, trāpot uz lielo purvu, un pēc tam zaļo vējgāzes placi aplokot pa labo pusi. Bet tas bija gandrīz 2 minūtes ilgāk, nekā Raivja variants apkārt pa taku. Uz 10 .un 11. kp tomēr arī es izmantoju Gaujmalas makšķernieku taku, jo tā viennozīmīgi varēja ātrāk veikt šos etapus. Neliela kļūdiņa gadījās pirms 13. kp, kad nevarēju izprast reljefu, bet labi ka pēc dižozola varēja noteikt atrašanās vietu. Distances beigas priekš skrējējiem, uz 15. kp pat pa ielu. Un lai nebūtu tik daudz jāskrien, uz pēdējo 16. kp izdomāju lauzties pa taisno caur krūmiem. Kaut kādā brīdī (šķiet uz makšķernieku takas) sapratu, ka nav man vairs sportiskā azarta skriet uz rezultātu, tāpēc vienkārši izbaudīju patīkamu vakara aktivitāti. Tikko Lietuvā parkrun piecīti noskrēju savā ierastajā tempā, jāmēģina saprast kāpēc orientēšanās skrējienos nav vairs motivācija skriet ar tādu pašu tempu.

Putriņu mežs (Valmiera)

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 3. kārta (16.04.26)

Map/area: Putriņu mežs (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.2 km 21 kp - 45:43 - 6/10

Godīgi sakot, tā baigi nemaz nevelk atgriezties Putriņu mežā. Orientēšanās te visai nosacīta, apvidus pārāk zināms gan no suņu pastaigām, gan vienkāršiem krosiņiem šajā mežā. Pavasara kross ar kontrolpunktiem fonā. Ja uz 1. un 2. kp Gaujmalā šķita, ka ieskriešos, tad uz 4. un 5. kp pie slimnīcas jutu, ka nebūs šovakar tempa skrējiens. 6. un 7. kp kā vienmēr tajā zaļajā jāpaņem nesteidzīgi, bet makšķernieku takā uz 11. kp ļoti smagnēji skrējās. No 15. uz 16. kp izvēlējos skriet apkārt caur 21. kp, bet laikam jau tas līkums bija pa lielu, kaut kā ilgi sanāca šis etaps. Pēdējos krūmu etapiņus paņēmu precīzi. Bet nu krosā ar savu tempu neesmu konkurētspējīgs, kaut arī skrējiens jau kopumā patika.

Kadriorg (Tallinna)

 

Category: Tallinna orienteerumis­teisipäevakud 2026 (14.04.26)

Map/area: Kadriorg (Tallinna)

Organiser: OK Nõmme

Country: Estonia

Discipline: M40

Results   

6.1 km 25 cp - 46:43 - 11/21

Pavasara atvaļinājumā aizlaidām uz Igauniju apskatīt Keila ūdenskritumu. Iepriekšējā vakarā ieskatījos igauņu orientēšanās kalendārā un atradu, ka otrdienas vakarā ir orientēšanās sacensības Tallinā. Tā nu pavisam nejauši uzskrējos ar igauņiem. Nojautu ka distance būs pa pilsētu, tāpēc izvēlējos skriet ar asfalta apaviem. Diemžēl kļūdījos, praktiski visa distance bija pa parku, kur daudzviet bija dubļains zālājs, kā arī pāris punkti dziļā gravā un pamatīgā kalnā. Grūti man ar botēm tur gāja. Bet patika ļoti, jo sen jau gribēju paskriet pa Tallinu. 

Distances sākums ļoti ātrs, praktiski pa līniju. 2. kp pie skaista dīķa un uz 3. kp jāšķērso pilsdārzs, kuru ieskauj kanāls. Pirmā ceļu izvēle bija uz 5. kp, kur laikam tomēr vajadzēja skriet pa ielu. Es izvēlējos labo variantu caur parku, kur sanāca mazliet pacelt kāpumu un pirms punkta iespolēt mīkstā segumā. Pie 7. kp sapratu, ka esmu aizšāvis garām ar apaviem, te jau būs īsta meža orientēšanās, jo uz 8. kp nācās līst lejā gravā, kur punkts bija pie klints. Uz 9. kp izvēlējos paskriet pa ielu, bet uz 10. kp atkal meža kalns. Te kļūdījos, jo nenolasīju leģendu. Aizskrēju pie ūdens akas nevis drupām. Pēc 11. kp sākās parka etapi, kur galvenais nomērķēt virzienu un skriet pa līniju. Daudzviet gan nācās aplocīt dubļainākas vietas. Etaps uz 17. kp šovakar bija brutālākais! Pret kalnu kurš nosēts ar akmeņu šķembām. Divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ, bet kaut kā spolēdams jau tiku augšā. Tad sekoja mazliet garāks pārskrējiens uz 18. kp, pirms kura mazliet samulsu, jo pirmajā brīdī nesapratu, kas tas par ēku kompleksu un kur meklēt punktu. Skrienot apkārt tam apaļajam veidojumam uz 19. kp, tā arī nesapratu kas tā ir par ēku ar tādu kā amfiteātri iekšpusē. Uz 20. kp klasisks sprinta etaps, kur izvēlējos klinšu variantu, bet distances beigas atpakaļ pilsdārzā. 

No tik ātras skriešanas, mazliet gan pienskābe bija sakāpusi smadzenēs, jo distance salīdzinoši gara, jau vairāk kā pusstundu skriets. Sāku pieļaut paviršas kļūdas. 21. kp gribēju atrast aiz tualetes nevis elektrības skapja un 22. kp centos ieraudzīt takas galā nevis sētas galā. Etapi uz 23. un 24. kp ar tiltiņu sķērsošanu pāri kanālam, bet uz pēdējo 25. kp bija jāizspraucas cauri atrakciju parkam un bērnu rotaļlaukumam. Septiņos vakarā septiņi kilometri Tallinā, bija forši. Igauņi gan baigi ātrie vai nu ļoti labi pārzin šo parku, jo man tik 32. vieta no 72 dalībniekiem 2. distancē, bet starp 40niekiem 11. vieta. Pēc tik ātras ekskursijas Kadriorg parkā Long Drink labi garšos.

Mangaļsala (Rīga)

 

Category: Ziemeļu 2dienas 2026 2. diena (12.04.26)

Map/area: Mangaļsala (Rīga)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

5.4 km 20 kp - 44:18 - 16/25

Šosezon pirmo reizi 2dienu sacīkste. Mazliet sāp augšstilba muskulis pēc neveiksmīgā lēciena Magnētā pār Gaides upīti, bet kaut kā jau paskriet varēšu. Pēc vakardienas Mangaļsalas zaļās daļas pieveikšanas, skaidrs ka šodien distance būs pa skrienamo balto mežu. Distances sākums precīzi kā prognozēts, uz 1. kp nomērķē un šauj. Izdevās precīzi un pat tālumā pamanīju otru Andi, kurš startēja 2 minūtes pirms manis. Bet mežs tik skrienams, ka noķert nereāli, ja vien viņš vēl nesakļūdās. Pats nedaudz saminstinājos uz 2. kp, tāpēc attālums starp abiem Andiem pieauga, un uz 4. kp jau Brikšņa pārstāvi sev priekšā neredzēju. Diemžēl pieļāvu muļķīgu kļūdu uz 5. kp. Paskrienot garām drupām, izvēlējos aplocīt kalnu pa labo pusi, kas bija tā kā prom no punkta, un vienkārši nepamanot to punktu, aizskrēju tam krietnu gabalu garām. No kreisās puses es tam punktam vienkārši būtu uzskrējis virsū. Un te man gandrīz nemanot garām paskrēja otrs Brikšņa pārstāvis, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Pa ceļu uz 6. kp vēl manīju Viģiku, bet reljefā jau punkts pašam bija jāatrod. Turpināju godīgi uz 7. kp, un pirms ielekšanas punkta bedrē, atkal uzradās Vladimirs, ar kuru kopā paņēmām 8. kp. Bet uz 9. kp atkal pašķīrāmies, jo mums tie skriešanas ātrumi pilnīgi atšķirīgi. Karte lasījās ļoti labi, tāpēc gan 9. gan 10. kp pēc plāna, bet 11. kp rajonā neliels samulsums. Punkta leģenda ir deguns, bet es dabā nevienu degunu nemanu. Ok, bija jau tas punkts pie kaut kāda maza izliekuma, bet nu tik sīks, ka 1:10000 kartē tādu nemaz nevarētu uzzīmēt. Uz 12. kp virzienā un pat nelasot leģendu, skaidrs ka punkts būs noslēpts aiz mazā mikro pauguriņa. Nezinu vai tas ir Induļa rokraksts, vai tā ir tāda šo piejūras apvidus īpatnība, ka visi punkti tiek slēpti aiz šādiem pauguriņiem. Skrienot precīzi virzienā, tie nekad nebūs pamanāmi, punktu ieraudzīsi tikai no sāniem vai kļūdas gadījumā no otras puses. 13. un 14. kp ne gluži kāpās pie jūras, bet vienalga ļoti uzmanīgi jāņem. Kā Kristaps teica - uz pirkstgaliem. Izdevās labi trāpīt abos, tāpēc mežā varēja atgriezties ar jaudu. Uz 15. kp gan pārāk jaudīgi gribēju aizskriet. Pārķēru etapus, nepiefiksēju ceļus un nonācu pie 16. kp. Esmu pie kontrolpunkta ar numuru 111, kurš it kā ir mans, bet man vispirms vajadzētu paņemt ar numuru 47. Labi ka piefiksēju kontrolpunktu numurus un neizdomāju doties tālāk uz 17. kp. Fiksi aizskrēju uz 15. kp un tik pat fiksi atgriezos atpakaļ pie 16. kp. Uz 17. kp kā orientieri izmantoju sētu, jo caur zaļo neriskēju doties, bet uz 19. kp gan bija jāriskē šaujot precīzi cauri zaļajam. Zaļajā citi jau bija ieminuši labu taku, tādu ka pat nepaspēju nobīties no tiem krūmiem, kad jau biju pie punkta. Tāpēc arī uz pēdējo 20. kp devos pa taisno caur zaļo. Diez ko ātri gan tas nebija un iespējams ātrāk būtu bijis apkārt, bet kurš to vairs zin. 

Kopumā ļoti patika izskrieties pa Pierīgas mežu, kurš mums vidzemniekiem ir visai eksotisks. Ja vakar lielu daļu distances veicu kopā ar konkurentiem, kas palīdzēja uzturēt augstāku tempu, tad šodien visu distanci praktiski viens. Tāpēc šodien tik 16. vieta, bet kopvērtējumā priekš manis visai atzīstamā 11. vieta, jo mērķis ir finišēt rezultātu pirmajā pusē. Un 2 dienu summā par 32 sekundēm izdevās pārspēt otru valmierieti Kristapu, kuram šodien izcili augstā 4. vieta.